demuto

Latin

Etymology

From dē- +‎ mūtō (“change, alter”).

Pronunciation

Verb

dēmūtō (present infinitive dēmūtāre, perfect active dēmūtāvī, supine dēmūtātum); first conjugation

  1. (transitive) to change, transform or alter; change or alter for the worse, make worse
  2. (intransitive) to change one's mind or purpose
  3. (intransitive, with ab or atque) to become different, change, alter
  4. (intransitive) to deviate, depart

Conjugation
   Conjugation of dēmūtō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēmūtō dēmūtās dēmūtat dēmūtāmus dēmūtātis dēmūtant
imperfect dēmūtābam dēmūtābās dēmūtābat dēmūtābāmus dēmūtābātis dēmūtābant
future dēmūtābō dēmūtābis dēmūtābit dēmūtābimus dēmūtābitis dēmūtābunt
perfect dēmūtāvī dēmūtāvistī dēmūtāvit dēmūtāvimus dēmūtāvistis dēmūtāvērunt,
dēmūtāvēre
pluperfect dēmūtāveram dēmūtāverās dēmūtāverat dēmūtāverāmus dēmūtāverātis dēmūtāverant
future perfect dēmūtāverō dēmūtāveris dēmūtāverit dēmūtāverimus dēmūtāveritis dēmūtāverint
sigmatic future1 dēmūtāssō dēmūtāssis dēmūtāssit dēmūtāssimus dēmūtāssitis dēmūtāssint
passive present dēmūtor dēmūtāris,
dēmūtāre		 dēmūtātur dēmūtāmur dēmūtāminī dēmūtantur
imperfect dēmūtābar dēmūtābāris,
dēmūtābāre		 dēmūtābātur dēmūtābāmur dēmūtābāminī dēmūtābantur
future dēmūtābor dēmūtāberis,
dēmūtābere		 dēmūtābitur dēmūtābimur dēmūtābiminī dēmūtābuntur
perfect dēmūtātus + present active indicative of sum
pluperfect dēmūtātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēmūtātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēmūtem dēmūtēs dēmūtet dēmūtēmus dēmūtētis dēmūtent
imperfect dēmūtārem dēmūtārēs dēmūtāret dēmūtārēmus dēmūtārētis dēmūtārent
perfect dēmūtāverim dēmūtāverīs dēmūtāverit dēmūtāverīmus dēmūtāverītis dēmūtāverint
pluperfect dēmūtāvissem dēmūtāvissēs dēmūtāvisset dēmūtāvissēmus dēmūtāvissētis dēmūtāvissent
sigmatic aorist1 dēmūtāssim dēmūtāssīs dēmūtāssīt dēmūtāssīmus dēmūtāssītis dēmūtāssint
passive present dēmūter dēmūtēris,
dēmūtēre		 dēmūtētur dēmūtēmur dēmūtēminī dēmūtentur
imperfect dēmūtārer dēmūtārēris,
dēmūtārēre		 dēmūtārētur dēmūtārēmur dēmūtārēminī dēmūtārentur
perfect dēmūtātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēmūtātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēmūtā — — dēmūtāte —
future — dēmūtātō dēmūtātō — dēmūtātōte dēmūtantō
passive present — dēmūtāre — — dēmūtāminī —
future — dēmūtātor dēmūtātor — — dēmūtantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēmūtāre dēmūtāvisse dēmūtātūrum esse dēmūtārī dēmūtātum esse dēmūtātum īrī
participles dēmūtāns — dēmūtātūrus — dēmūtātus dēmūtandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēmūtandī dēmūtandō dēmūtandum dēmūtandō dēmūtātum dēmūtātū

1At least one use of the archaic "sigmatic future" and "sigmatic aorist" tenses is attested, which are used by Old Latin writers; most notably Plautus and Terence. The sigmatic future is generally ascribed a future or future perfect meaning, while the sigmatic aorist expresses a possible desire ("might want to").

Derived terms

Descendants
  • Catalan: demudar
  • French: démuter
  • Portuguese: demudar
  • Spanish: demudar

References
  • “demuto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “demuto”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • demuto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.