aleno

See also: alenò and alẽnɔ

Catalan

Pronunciation

Verb

aleno

  1. first-person singular present indicative of alenar

Esperanto

Etymology

From French alêne.

Pronunciation
  • Audio(file)
  • IPA(key): [aˈleno]
  • Rhymes: -eno
  • Hyphenation: a‧le‧no

Noun

aleno (accusative singular alenon, plural alenoj, accusative plural alenojn)

  1. awl (tool used for piercing leather, etc.)

Italian

Verb

aleno

  1. first-person singular present indicative of alenare

Anagrams

Latin

Etymology

From Classical anhēlō. Attested in a document dating to the ninth or tenth century CE.[1]

For the metathesis of /n/ and /l/, cf. the related Vulgar Latin *alēnitāre < *anhēlitāre.

Verb

alēnō (present infinitive alēnāre, perfect active alēnāvī, supine alēnātum); first conjugation (Early Medieval Latin)

  1. Alternative form of anhēlō (“to breathe, to pant”)

Conjugation
   Conjugation of alēnō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present alēnō alēnās alēnat alēnāmus alēnātis alēnant
imperfect alēnābam alēnābās alēnābat alēnābāmus alēnābātis alēnābant
future alēnābō alēnābis alēnābit alēnābimus alēnābitis alēnābunt
perfect alēnāvī alēnāvistī alēnāvit alēnāvimus alēnāvistis alēnāvērunt,
alēnāvēre
pluperfect alēnāveram alēnāverās alēnāverat alēnāverāmus alēnāverātis alēnāverant
future perfect alēnāverō alēnāveris alēnāverit alēnāverimus alēnāveritis alēnāverint
passive present alēnor alēnāris,
alēnāre		 alēnātur alēnāmur alēnāminī alēnantur
imperfect alēnābar alēnābāris,
alēnābāre		 alēnābātur alēnābāmur alēnābāminī alēnābantur
future alēnābor alēnāberis,
alēnābere		 alēnābitur alēnābimur alēnābiminī alēnābuntur
perfect alēnātus + present active indicative of sum
pluperfect alēnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect alēnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present alēnem alēnēs alēnet alēnēmus alēnētis alēnent
imperfect alēnārem alēnārēs alēnāret alēnārēmus alēnārētis alēnārent
perfect alēnāverim alēnāverīs alēnāverit alēnāverīmus alēnāverītis alēnāverint
pluperfect alēnāvissem alēnāvissēs alēnāvisset alēnāvissēmus alēnāvissētis alēnāvissent
passive present alēner alēnēris,
alēnēre		 alēnētur alēnēmur alēnēminī alēnentur
imperfect alēnārer alēnārēris,
alēnārēre		 alēnārētur alēnārēmur alēnārēminī alēnārentur
perfect alēnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect alēnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — alēnā — — alēnāte —
future — alēnātō alēnātō — alēnātōte alēnantō
passive present — alēnāre — — alēnāminī —
future — alēnātor alēnātor — — alēnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives alēnāre alēnāvisse alēnātūrum esse alēnārī alēnātum esse alēnātum īrī
participles alēnāns — alēnātūrus — alēnātus alēnandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
alēnandī alēnandō alēnandum alēnandō alēnātum alēnātū

Descendants
  • Italo-Romance:
    • Italian: alenare
    • Sardinian: allanari (Calabrian; possibly from Old French)
  • Gallo-Romance:
  • >? Vulgar Latin: *alēnitāre (see there for further descendants)

References
  1. Walther von Wartburg (1928–2002) “anhēlare”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch (in German), volumes 24: Refonte A–Aorte, page 580

Portuguese

Noun

aleno m (plural alenos)

  1. (organic chemistry) allene (any of a class of hydrocarbons)

Spanish

Pronunciation
  • IPA(key): /aˈleno/ [aˈle.no]
  • Rhymes: -eno
  • Syllabification: a‧le‧no

Noun

aleno m (plural alenos)

  1. (organic chemistry) allene
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.