plago

See also: plagó and plaĝo

Esperanto

Pronunciation

  • (file)
  • IPA(key): [ˈplaɡo]
  • Rhymes: -aɡo
  • Hyphenation: pla‧go

Noun

plago (accusative singular plagon, plural plagoj, accusative plural plagojn)

  1. plague

Latin

Etymology

Ultimately from the Proto-Indo-European onomatopoeic root *pleh₂g- (to strike) (compare Ancient Greek πλάζω (plázō), Proto-Germanic *flōkaną), variant of *pleh₂k-, whence possibly plācō and placeō. See plangō, from the nasal-infixed form *pleh₂-n-g- (compare Old Norse flengja (to strike, whip), modern English fling). Also possibly related to lancea via Celtic.

Pronunciation

Verb

plāgō (present infinitive plāgāre, perfect active plāgāvī, supine plāgātum); first conjugation

  1. to strike

Conjugation

   Conjugation of plāgō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present plāgō plāgās plāgat plāgāmus plāgātis plāgant
imperfect plāgābam plāgābās plāgābat plāgābāmus plāgābātis plāgābant
future plāgābō plāgābis plāgābit plāgābimus plāgābitis plāgābunt
perfect plāgāvī plāgāvistī plāgāvit plāgāvimus plāgāvistis plāgāvērunt,
plāgāvēre
pluperfect plāgāveram plāgāverās plāgāverat plāgāverāmus plāgāverātis plāgāverant
future perfect plāgāverō plāgāveris plāgāverit plāgāverimus plāgāveritis plāgāverint
passive present plāgor plāgāris,
plāgāre
plāgātur plāgāmur plāgāminī plāgantur
imperfect plāgābar plāgābāris,
plāgābāre
plāgābātur plāgābāmur plāgābāminī plāgābantur
future plāgābor plāgāberis,
plāgābere
plāgābitur plāgābimur plāgābiminī plāgābuntur
perfect plāgātus + present active indicative of sum
pluperfect plāgātus + imperfect active indicative of sum
future perfect plāgātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present plāgem plāgēs plāget plāgēmus plāgētis plāgent
imperfect plāgārem plāgārēs plāgāret plāgārēmus plāgārētis plāgārent
perfect plāgāverim plāgāverīs plāgāverit plāgāverīmus plāgāverītis plāgāverint
pluperfect plāgāvissem plāgāvissēs plāgāvisset plāgāvissēmus plāgāvissētis plāgāvissent
passive present plāger plāgēris,
plāgēre
plāgētur plāgēmur plāgēminī plāgentur
imperfect plāgārer plāgārēris,
plāgārēre
plāgārētur plāgārēmur plāgārēminī plāgārentur
perfect plāgātus + present active subjunctive of sum
pluperfect plāgātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present plāgā plāgāte
future plāgātō plāgātō plāgātōte plāgantō
passive present plāgāre plāgāminī
future plāgātor plāgātor plāgantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives plāgāre plāgāvisse plāgātūrum esse plāgārī plāgātum esse plāgātum īrī
participles plāgāns plāgātūrus plāgātus plāgandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
plāgandī plāgandō plāgandum plāgandō plāgātum plāgātū
  • plāga (strike, blow; slaughter; plague)

Descendants

  • Italo-Romance:
    • Italian: piagare (to wound)
    • Sicilian: chiagari
  • Northern Gallo-Romance:
    • Old French: plaier (to wound)
  • Ibero-Romance:
  • Borrowings:

Spanish

Verb

plago

  1. first-person singular present indicative of plagar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.