necaturus
Latin
Etymology
Future active participle of necō (“kill”).
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | necātūrus | necātūra | necātūrum | necātūrī | necātūrae | necātūra | |
Genitive | necātūrī | necātūrae | necātūrī | necātūrōrum | necātūrārum | necātūrōrum | |
Dative | necātūrō | necātūrō | necātūrīs | ||||
Accusative | necātūrum | necātūram | necātūrum | necātūrōs | necātūrās | necātūra | |
Ablative | necātūrō | necātūrā | necātūrō | necātūrīs | |||
Vocative | necātūre | necātūra | necātūrum | necātūrī | necātūrae | necātūra |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.