lecto

Interlingua

Noun

lecto (plural lectos)

  1. bed

Latin

Etymology 1

From legō (“I read, gather”) +‎ -tō (frequentative suffix).

Verb

lēctō (present infinitive lēctāre, perfect active lēctāvī, supine lēctātum); first conjugation

  1. (rare) Synonym of lēctitō
Conjugation
   Conjugation of lēctō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lēctō lēctās lēctat lēctāmus lēctātis lēctant
imperfect lēctābam lēctābās lēctābat lēctābāmus lēctābātis lēctābant
future lēctābō lēctābis lēctābit lēctābimus lēctābitis lēctābunt
perfect lēctāvī lēctāvistī lēctāvit lēctāvimus lēctāvistis lēctāvērunt,
lēctāvēre
pluperfect lēctāveram lēctāverās lēctāverat lēctāverāmus lēctāverātis lēctāverant
future perfect lēctāverō lēctāveris lēctāverit lēctāverimus lēctāveritis lēctāverint
passive present lēctor lēctāris,
lēctāre		 lēctātur lēctāmur lēctāminī lēctantur
imperfect lēctābar lēctābāris,
lēctābāre		 lēctābātur lēctābāmur lēctābāminī lēctābantur
future lēctābor lēctāberis,
lēctābere		 lēctābitur lēctābimur lēctābiminī lēctābuntur
perfect lēctātus + present active indicative of sum
pluperfect lēctātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lēctātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lēctem lēctēs lēctet lēctēmus lēctētis lēctent
imperfect lēctārem lēctārēs lēctāret lēctārēmus lēctārētis lēctārent
perfect lēctāverim lēctāverīs lēctāverit lēctāverīmus lēctāverītis lēctāverint
pluperfect lēctāvissem lēctāvissēs lēctāvisset lēctāvissēmus lēctāvissētis lēctāvissent
passive present lēcter lēctēris,
lēctēre		 lēctētur lēctēmur lēctēminī lēctentur
imperfect lēctārer lēctārēris,
lēctārēre		 lēctārētur lēctārēmur lēctārēminī lēctārentur
perfect lēctātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lēctātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — lēctā — — lēctāte —
future — lēctātō lēctātō — lēctātōte lēctantō
passive present — lēctāre — — lēctāminī —
future — lēctātor lēctātor — — lēctantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lēctāre lēctāvisse lēctātūrum esse lēctārī lēctātum esse lēctātum īrī
participles lēctāns — lēctātūrus — lēctātus lēctandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lēctandī lēctandō lēctandum lēctandō lēctātum lēctātū

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Participle

lēctō

  1. dative/ablative masculine/neuter singular of lēctus

Noun

lectō

  1. dative/ablative singular of lectus

References
  • “lecto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • lecto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Noun

lecto m (plural lectos)

  1. lect
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.