impalo

See also: impalò

Esperanto

impalo

Pronunciation

  • (file)
  • IPA(key): [imˈpalo]
  • Rhymes: -alo
  • Hyphenation: im‧pa‧lo

Noun

impalo (accusative singular impalon, plural impaloj, accusative plural impalojn)

  1. impala

Hypernyms

  • bovedo (bovid)

Hyponyms

  • impalido (impala cub)
  • impalino (female impala)

Meronyms

  • impalaĵo

Italian

Pronunciation

  • IPA(key): /imˈpa.lo/
  • Rhymes: -alo
  • Hyphenation: im‧pà‧lo

Verb

impalo

  1. first-person singular present indicative of impalare

Anagrams

Latin

Etymology

From in- + pālus (stake) + (verb-forming suffix). Attested in the Lex Burgundionum and other Germanic law-codes.[1]

Verb

impālō (present infinitive impālāre, perfect active impālāvī, supine impālātum); first conjugation (Late Latin)

  1. to impale

Conjugation

   Conjugation of impālō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present impālō impālās impālat impālāmus impālātis impālant
imperfect impālābam impālābās impālābat impālābāmus impālābātis impālābant
future impālābō impālābis impālābit impālābimus impālābitis impālābunt
perfect impālāvī impālāvistī impālāvit impālāvimus impālāvistis impālāvērunt,
impālāvēre
pluperfect impālāveram impālāverās impālāverat impālāverāmus impālāverātis impālāverant
future perfect impālāverō impālāveris impālāverit impālāverimus impālāveritis impālāverint
passive present impālor impālāris,
impālāre
impālātur impālāmur impālāminī impālantur
imperfect impālābar impālābāris,
impālābāre
impālābātur impālābāmur impālābāminī impālābantur
future impālābor impālāberis,
impālābere
impālābitur impālābimur impālābiminī impālābuntur
perfect impālātus + present active indicative of sum
pluperfect impālātus + imperfect active indicative of sum
future perfect impālātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present impālem impālēs impālet impālēmus impālētis impālent
imperfect impālārem impālārēs impālāret impālārēmus impālārētis impālārent
perfect impālāverim impālāverīs impālāverit impālāverīmus impālāverītis impālāverint
pluperfect impālāvissem impālāvissēs impālāvisset impālāvissēmus impālāvissētis impālāvissent
passive present impāler impālēris,
impālēre
impālētur impālēmur impālēminī impālentur
imperfect impālārer impālārēris,
impālārēre
impālārētur impālārēmur impālārēminī impālārentur
perfect impālātus + present active subjunctive of sum
pluperfect impālātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present impālā impālāte
future impālātō impālātō impālātōte impālantō
passive present impālāre impālāminī
future impālātor impālātor impālantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives impālāre impālāvisse impālātūrum esse impālārī impālātum esse impālātum īrī
participles impālāns impālātūrus impālātus impālandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
impālandī impālandō impālandum impālandō impālātum impālātū

Descendants

  • Balkan Romance:
    • Aromanian: mpar
    • Romanian: împăra
  • Italo-Romance:
  • Gallo-Romance:
  • Ibero-Romance:

References

  1. impalare in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.