fastiditurus

Latin

Etymology

Future active participle of fastīdiō.

Participle

fastīdītūrus m (feminine fastīdītūra, neuter fastīdītūrum); first/second declension

  1. about to loathe, disdain

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative fastīdītūrus fastīdītūra fastīdītūrum fastīdītūrī fastīdītūrae fastīdītūra
Genitive fastīdītūrī fastīdītūrae fastīdītūrī fastīdītūrōrum fastīdītūrārum fastīdītūrōrum
Dative fastīdītūrō fastīdītūrae fastīdītūrō fastīdītūrīs fastīdītūrīs fastīdītūrīs
Accusative fastīdītūrum fastīdītūram fastīdītūrum fastīdītūrōs fastīdītūrās fastīdītūra
Ablative fastīdītūrō fastīdītūrā fastīdītūrō fastīdītūrīs fastīdītūrīs fastīdītūrīs
Vocative fastīdītūre fastīdītūra fastīdītūrum fastīdītūrī fastīdītūrae fastīdītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.