fastidio

See also: fastidió

Italian

Etymology

Borrowed from Latin fastidium.

Pronunciation
  • IPA(key): /faˈsti.djo/
  • Rhymes: -idjo
  • Hyphenation: fa‧stì‧dio

Noun

fastidio m (plural fastidi)

  1. trouble, bother, nuisance

Derived terms

Anagrams
  • fidatosi

Latin

Etymology

From fastīdium.

Pronunciation

Verb

fastīdiō (present infinitive fastīdīre, perfect active fastīdīvī or fastīdiī, supine fastīdītum); fourth conjugation

  1. to loathe, dislike, despise
  2. to disdain, scorn

Conjugation
   Conjugation of fastīdiō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present fastīdiō fastīdīs fastīdit fastīdīmus fastīdītis fastīdiunt
imperfect fastīdiēbam fastīdiēbās fastīdiēbat fastīdiēbāmus fastīdiēbātis fastīdiēbant
future fastīdiam fastīdiēs fastīdiet fastīdiēmus fastīdiētis fastīdient
perfect fastīdīvī,
fastīdiī		 fastīdīvistī,
fastīdiistī		 fastīdīvit,
fastīdiit		 fastīdīvimus,
fastīdiimus		 fastīdīvistis,
fastīdiistis		 fastīdīvērunt,
fastīdīvēre,
fastīdiērunt,
fastīdiēre
pluperfect fastīdīveram,
fastīdieram		 fastīdīverās,
fastīdierās		 fastīdīverat,
fastīdierat		 fastīdīverāmus,
fastīdierāmus		 fastīdīverātis,
fastīdierātis		 fastīdīverant,
fastīdierant
future perfect fastīdīverō,
fastīdierō		 fastīdīveris,
fastīdieris		 fastīdīverit,
fastīdierit		 fastīdīverimus,
fastīdierimus		 fastīdīveritis,
fastīdieritis		 fastīdīverint,
fastīdierint
passive present fastīdior fastīdīris,
fastīdīre		 fastīdītur fastīdīmur fastīdīminī fastīdiuntur
imperfect fastīdiēbar fastīdiēbāris,
fastīdiēbāre		 fastīdiēbātur fastīdiēbāmur fastīdiēbāminī fastīdiēbantur
future fastīdiar fastīdiēris,
fastīdiēre		 fastīdiētur fastīdiēmur fastīdiēminī fastīdientur
perfect fastīdītus + present active indicative of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active indicative of sum
future perfect fastīdītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present fastīdiam fastīdiās fastīdiat fastīdiāmus fastīdiātis fastīdiant
imperfect fastīdīrem fastīdīrēs fastīdīret fastīdīrēmus fastīdīrētis fastīdīrent
perfect fastīdīverim,
fastīdierim		 fastīdīverīs,
fastīdierīs		 fastīdīverit,
fastīdierit		 fastīdīverīmus,
fastīdierīmus		 fastīdīverītis,
fastīdierītis		 fastīdīverint,
fastīdierint
pluperfect fastīdīvissem,
fastīdiissem		 fastīdīvissēs,
fastīdiissēs		 fastīdīvisset,
fastīdiisset		 fastīdīvissēmus,
fastīdiissēmus		 fastīdīvissētis,
fastīdiissētis		 fastīdīvissent,
fastīdiissent
passive present fastīdiar fastīdiāris,
fastīdiāre		 fastīdiātur fastīdiāmur fastīdiāminī fastīdiantur
imperfect fastīdīrer fastīdīrēris,
fastīdīrēre		 fastīdīrētur fastīdīrēmur fastīdīrēminī fastīdīrentur
perfect fastīdītus + present active subjunctive of sum
pluperfect fastīdītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — fastīdī — — fastīdīte —
future — fastīdītō fastīdītō — fastīdītōte fastīdiuntō
passive present — fastīdīre — — fastīdīminī —
future — fastīdītor fastīdītor — — fastīdiuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives fastīdīre fastīdīvisse,
fastīdiisse		 fastīdītūrum esse fastīdīrī fastīdītum esse fastīdītum īrī
participles fastīdiēns — fastīdītūrus — fastīdītus fastīdiendus,
fastīdiundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
fastīdiendī fastīdiendō fastīdiendum fastīdiendō fastīdītum fastīdītū

Descendants
  • English: fash (via Middle French)
  • French: fâcher
  • Italian: fastidire
  • Spanish: hastiar, fastidiar

References
  • “fastidio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “fastidio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • fastidio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Pronunciation
  • IPA(key): /fasˈtidjo/ [fasˈt̪i.ð̞jo]
  • Rhymes: -idjo
  • Syllabification: fas‧ti‧dio

Etymology 1

Inherited from Old Spanish, borrowed from Latin fastīdium. Compare the inherited doublet hastío.

Noun

fastidio m (plural fastidios)

  1. annoyance; irritation

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Verb

fastidio

  1. first-person singular present indicative of fastidiar

Further reading
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.