eradico

See also: eradicò

Italian

Verb

eradico

  1. first-person singular present indicative of eradicare

Anagrams

Latin

Etymology

ex- (“out of, from”) +‎ rādīx (“root”) +‎ -ō (“denominative verb suffix”)

Pronunciation

Verb

ērādīcō (present infinitive ērādīcāre, perfect active ērādīcāvī, supine ērādīcātum); first conjugation

  1. to root out
    Synonyms: ērādō, exstirpō
  2. to extirpate, annihilate

Conjugation
   Conjugation of ērādīcō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ērādīcō ērādīcās ērādīcat ērādīcāmus ērādīcātis ērādīcant
imperfect ērādīcābam ērādīcābās ērādīcābat ērādīcābāmus ērādīcābātis ērādīcābant
future ērādīcābō ērādīcābis ērādīcābit ērādīcābimus ērādīcābitis ērādīcābunt
perfect ērādīcāvī ērādīcāvistī ērādīcāvit ērādīcāvimus ērādīcāvistis ērādīcāvērunt,
ērādīcāvēre
pluperfect ērādīcāveram ērādīcāverās ērādīcāverat ērādīcāverāmus ērādīcāverātis ērādīcāverant
future perfect ērādīcāverō ērādīcāveris ērādīcāverit ērādīcāverimus ērādīcāveritis ērādīcāverint
passive present ērādīcor ērādīcāris,
ērādīcāre		 ērādīcātur ērādīcāmur ērādīcāminī ērādīcantur
imperfect ērādīcābar ērādīcābāris,
ērādīcābāre		 ērādīcābātur ērādīcābāmur ērādīcābāminī ērādīcābantur
future ērādīcābor ērādīcāberis,
ērādīcābere		 ērādīcābitur ērādīcābimur ērādīcābiminī ērādīcābuntur
perfect ērādīcātus + present active indicative of sum
pluperfect ērādīcātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ērādīcātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ērādīcem ērādīcēs ērādīcet ērādīcēmus ērādīcētis ērādīcent
imperfect ērādīcārem ērādīcārēs ērādīcāret ērādīcārēmus ērādīcārētis ērādīcārent
perfect ērādīcāverim ērādīcāverīs ērādīcāverit ērādīcāverīmus ērādīcāverītis ērādīcāverint
pluperfect ērādīcāvissem ērādīcāvissēs ērādīcāvisset ērādīcāvissēmus ērādīcāvissētis ērādīcāvissent
passive present ērādīcer ērādīcēris,
ērādīcēre		 ērādīcētur ērādīcēmur ērādīcēminī ērādīcentur
imperfect ērādīcārer ērādīcārēris,
ērādīcārēre		 ērādīcārētur ērādīcārēmur ērādīcārēminī ērādīcārentur
perfect ērādīcātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ērādīcātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ērādīcā — — ērādīcāte —
future — ērādīcātō ērādīcātō — ērādīcātōte ērādīcantō
passive present — ērādīcāre — — ērādīcāminī —
future — ērādīcātor ērādīcātor — — ērādīcantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ērādīcāre ērādīcāvisse ērādīcātūrum esse ērādīcārī,
ērādīcārier1		 ērādīcātum esse ērādīcātum īrī
participles ērādīcāns — ērādīcātūrus — ērādīcātus ērādīcandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ērādīcandī ērādīcandō ērādīcandum ērādīcandō ērādīcātum ērādīcātū

1The present passive infinitive in -ier is a rare poetic form which is attested.

Descendants

References
  • “eradico”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “eradico”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • eradico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.