decretalis

Latin

Etymology

From dēcrētum + -ālis.

Pronunciation

Adjective

dēcrētālis (neuter dēcrētāle); third-declension two-termination adjective

  1. Of, pertaining to or depending upon (for validity) a decree or decision; decretal.

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative dēcrētālis dēcrētāle dēcrētālēs dēcrētālia
Genitive dēcrētālis dēcrētālium
Dative dēcrētālī dēcrētālibus
Accusative dēcrētālem dēcrētāle dēcrētālēs
dēcrētālīs
dēcrētālia
Ablative dēcrētālī dēcrētālibus
Vocative dēcrētālis dēcrētāle dēcrētālēs dēcrētālia

Descendants

  • English: decretal
  • French: décrétale
  • Italian: decretale
  • Portuguese: decretal
  • Spanish: decretal

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.