decretus
Latin
Etymology 1
Perfect passive participle of dēcernō.
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēcrētus | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
| Genitive | dēcrētī | dēcrētae | dēcrētī | dēcrētōrum | dēcrētārum | dēcrētōrum | |
| Dative | dēcrētō | dēcrētō | dēcrētīs | ||||
| Accusative | dēcrētum | dēcrētam | dēcrētum | dēcrētōs | dēcrētās | dēcrēta | |
| Ablative | dēcrētō | dēcrētā | dēcrētō | dēcrētīs | |||
| Vocative | dēcrēte | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
Etymology 2
Perfect participle of dēcrēscō.
Participle
dēcrētus (feminine dēcrēta, neuter dēcrētum); first/second-declension participle
- having decreased
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēcrētus | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
| Genitive | dēcrētī | dēcrētae | dēcrētī | dēcrētōrum | dēcrētārum | dēcrētōrum | |
| Dative | dēcrētō | dēcrētō | dēcrētīs | ||||
| Accusative | dēcrētum | dēcrētam | dēcrētum | dēcrētōs | dēcrētās | dēcrēta | |
| Ablative | dēcrētō | dēcrētā | dēcrētō | dēcrētīs | |||
| Vocative | dēcrēte | dēcrēta | dēcrētum | dēcrētī | dēcrētae | dēcrēta | |
References
- “decretus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “decretus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- decretus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.