contravenio

Latin

Etymology

From contrā- (“against”) +‎ veniō (“come”).

Pronunciation

Verb

contrāveniō (present infinitive contrāvenīre, perfect active contrāvēnī, supine contrāventum); fourth conjugation

  1. to oppose

Conjugation
   Conjugation of contrāveniō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present contrāveniō contrāvenīs contrāvenit contrāvenīmus contrāvenītis contrāveniunt
imperfect contrāveniēbam contrāveniēbās contrāveniēbat contrāveniēbāmus contrāveniēbātis contrāveniēbant
future contrāveniam contrāveniēs contrāveniet contrāveniēmus contrāveniētis contrāvenient
perfect contrāvēnī contrāvēnistī contrāvēnit contrāvēnimus contrāvēnistis contrāvēnērunt,
contrāvēnēre
pluperfect contrāvēneram contrāvēnerās contrāvēnerat contrāvēnerāmus contrāvēnerātis contrāvēnerant
future perfect contrāvēnerō contrāvēneris contrāvēnerit contrāvēnerimus contrāvēneritis contrāvēnerint
passive present contrāvenior contrāvenīris,
contrāvenīre		 contrāvenītur contrāvenīmur contrāvenīminī contrāveniuntur
imperfect contrāveniēbar contrāveniēbāris,
contrāveniēbāre		 contrāveniēbātur contrāveniēbāmur contrāveniēbāminī contrāveniēbantur
future contrāveniar contrāveniēris,
contrāveniēre		 contrāveniētur contrāveniēmur contrāveniēminī contrāvenientur
perfect contrāventus + present active indicative of sum
pluperfect contrāventus + imperfect active indicative of sum
future perfect contrāventus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present contrāveniam contrāveniās contrāveniat contrāveniāmus contrāveniātis contrāveniant
imperfect contrāvenīrem contrāvenīrēs contrāvenīret contrāvenīrēmus contrāvenīrētis contrāvenīrent
perfect contrāvēnerim contrāvēnerīs contrāvēnerit contrāvēnerīmus contrāvēnerītis contrāvēnerint
pluperfect contrāvēnissem contrāvēnissēs contrāvēnisset contrāvēnissēmus contrāvēnissētis contrāvēnissent
passive present contrāveniar contrāveniāris,
contrāveniāre		 contrāveniātur contrāveniāmur contrāveniāminī contrāveniantur
imperfect contrāvenīrer contrāvenīrēris,
contrāvenīrēre		 contrāvenīrētur contrāvenīrēmur contrāvenīrēminī contrāvenīrentur
perfect contrāventus + present active subjunctive of sum
pluperfect contrāventus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — contrāvenī — — contrāvenīte —
future — contrāvenītō contrāvenītō — contrāvenītōte contrāveniuntō
passive present — contrāvenīre — — contrāvenīminī —
future — contrāvenītor contrāvenītor — — contrāveniuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives contrāvenīre contrāvēnisse contrāventūrum esse contrāvenīrī contrāventum esse contrāventum īrī
participles contrāveniēns — contrāventūrus — contrāventus contrāveniendus,
contrāveniundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
contrāveniendī contrāveniendō contrāveniendum contrāveniendō contrāventum contrāventū

Descendants

References
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.