vesico
See also: vesico-
Latin
Etymology
From vēsīca.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /u̯eːˈsiː.koː/, [u̯eːˈs̠iːkoː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /veˈsi.ko/, [veˈs̬iːko]
Conjugation
Conjugation of vēsīcō (first conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | vēsīcō | vēsīcās | vēsīcat | vēsīcāmus | vēsīcātis | vēsīcant |
imperfect | vēsīcābam | vēsīcābās | vēsīcābat | vēsīcābāmus | vēsīcābātis | vēsīcābant | |
future | vēsīcābō | vēsīcābis | vēsīcābit | vēsīcābimus | vēsīcābitis | vēsīcābunt | |
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | vēsīcem | vēsīcēs | vēsīcet | vēsīcēmus | vēsīcētis | vēsīcent |
imperfect | vēsīcārem | vēsīcārēs | vēsīcāret | vēsīcārēmus | vēsīcārētis | vēsīcārent | |
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | vēsīcā | — | — | vēsīcāte | — |
future | — | vēsīcātō | vēsīcātō | — | vēsīcātōte | vēsīcantō | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | vēsīcāre | — | — | — | — | — | |
participles | vēsīcāns | — | — | — | — | — | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
vēsīcandī | vēsīcandō | vēsīcandum | vēsīcandō | — | — |
Descendants
- English: vesicate
- ⇒ Italian: vescicante
- Portuguese: vesicar
- Romanian: bășica
Further reading
- vesico in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.