tristitudo

Latin

Etymology

trīstis + -tūdō

Noun

trīstitūdō f (genitive trīstitūdinis); third declension

  1. sadness, sorrow, grief, melancholy, dejection
    Synonyms: maeror, maestitia, aegritūdō, trīstitia, tristitās, lūctus, cūra, dēsīderium
    Antonyms: gaudium, dēlectātiō, lascīvia, voluptās, laetitia, alacritās

Declension

Third-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative trīstitūdō trīstitūdinēs
Genitive trīstitūdinis trīstitūdinum
Dative trīstitūdinī trīstitūdinibus
Accusative trīstitūdinem trīstitūdinēs
Ablative trīstitūdine trīstitūdinibus
Vocative trīstitūdō trīstitūdinēs

References

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.