seminudus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /seː.miˈnuː.dus/, [s̠eːmɪˈnuːd̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /se.miˈnu.dus/, [semiˈnuːd̪us]
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | sēminūdus | sēminūda | sēminūdum | sēminūdī | sēminūdae | sēminūda | |
Genitive | sēminūdī | sēminūdae | sēminūdī | sēminūdōrum | sēminūdārum | sēminūdōrum | |
Dative | sēminūdō | sēminūdō | sēminūdīs | ||||
Accusative | sēminūdum | sēminūdam | sēminūdum | sēminūdōs | sēminūdās | sēminūda | |
Ablative | sēminūdō | sēminūdā | sēminūdō | sēminūdīs | |||
Vocative | sēminūde | sēminūda | sēminūdum | sēminūdī | sēminūdae | sēminūda |
References
- “seminudus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “seminudus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- seminudus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.