sedatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of sēdō.

Participle

sēdātus (feminine sēdāta, neuter sēdātum, comparative sēdātior); first/second-declension participle

  1. allayed, calmed, appeased
  2. ended

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative sēdātus sēdāta sēdātum sēdātī sēdātae sēdāta
Genitive sēdātī sēdātae sēdātī sēdātōrum sēdātārum sēdātōrum
Dative sēdātō sēdātō sēdātīs
Accusative sēdātum sēdātam sēdātum sēdātōs sēdātās sēdāta
Ablative sēdātō sēdātā sēdātō sēdātīs
Vocative sēdāte sēdāta sēdātum sēdātī sēdātae sēdāta

Descendants
  • → English: sedate

References
  • “sedatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “sedatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • sedatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.