revoluturus

Latin

Etymology

Future active participle of revolvō.

Participle

revolūtūrus m (feminine revolūtūra, neuter revolūtūrum); first/second declension

  1. about to revolve

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative revolūtūrus revolūtūra revolūtūrum revolūtūrī revolūtūrae revolūtūra
Genitive revolūtūrī revolūtūrae revolūtūrī revolūtūrōrum revolūtūrārum revolūtūrōrum
Dative revolūtūrō revolūtūrae revolūtūrō revolūtūrīs revolūtūrīs revolūtūrīs
Accusative revolūtūrum revolūtūram revolūtūrum revolūtūrōs revolūtūrās revolūtūra
Ablative revolūtūrō revolūtūrā revolūtūrō revolūtūrīs revolūtūrīs revolūtūrīs
Vocative revolūtūre revolūtūra revolūtūrum revolūtūrī revolūtūrae revolūtūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.