renidens
Latin
Etymology
Present participle of renīdeō
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | renīdēns | renīdēns | renīdentēs | renīdentia | |
Genitive | renīdentis | renīdentis | renīdentium | renīdentium | |
Dative | renīdentī | renīdentī | renīdentibus | renīdentibus | |
Accusative | renīdentem | renīdēns | renīdentēs, renīdentīs | renīdentia | |
Ablative | renīdente, renīdentī1 | renīdente, renīdentī1 | renīdentibus | renīdentibus | |
Vocative | renīdēns | renīdēns | renīdentēs | renīdentia |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.