ravio
Finnish
Etymology
From Proto-Finnic *rakja.
Pronunciation
- IPA(key): /ˈrɑʋio/, [ˈrɑ̝ʋio̞]
- Rhymes: -ɑʋio
- Syllabification(key): ra‧vi‧o
Latin
Etymology
From rāvis (“hoarseness”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈraː.u̯i.oː/, [ˈräːu̯ioː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ˈra.vi.o/, [ˈräːvio]
Conjugation
Conjugation of rāviō (fourth conjugation, no supine stem, no perfect stem, active only) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | rāviō | rāvīs | rāvit | rāvīmus | rāvītis | rāviunt |
imperfect | rāviēbam | rāviēbās | rāviēbat | rāviēbāmus | rāviēbātis | rāviēbant | |
future | rāviam | rāviēs | rāviet | rāviēmus | rāviētis | rāvient | |
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | rāviam | rāviās | rāviat | rāviāmus | rāviātis | rāviant |
imperfect | rāvīrem | rāvīrēs | rāvīret | rāvīrēmus | rāvīrētis | rāvīrent | |
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | rāvī | — | — | rāvīte | — |
future | — | rāvītō | rāvītō | — | rāvītōte | rāviuntō | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | rāvīre | — | — | — | — | — | |
participles | rāviēns | — | — | — | — | — | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
rāviendī | rāviendō | rāviendum | rāviendō | — | — |
References
- “ravio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- ravio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.