quinquepartitus

Latin

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kwin.kwe.parˈti.tus/, [kwiŋkwepärˈt̪iːt̪us]

quīnquepartītus (feminine quīnquepartīta, neuter quīnquepartītum); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	quīnquepartītus	quīnquepartīta	quīnquepartītum	quīnquepartītī	quīnquepartītae	quīnquepartīta
Genitive	quīnquepartītī	quīnquepartītae	quīnquepartītī	quīnquepartītōrum	quīnquepartītārum	quīnquepartītōrum
Dative	quīnquepartītō	quīnquepartītae	quīnquepartītō	quīnquepartītīs
Accusative	quīnquepartītum	quīnquepartītam	quīnquepartītum	quīnquepartītōs	quīnquepartītās	quīnquepartīta
Ablative	quīnquepartītō	quīnquepartītā	quīnquepartītō	quīnquepartītīs
Vocative	quīnquepartīte	quīnquepartīta	quīnquepartītum	quīnquepartītī	quīnquepartītae	quīnquepartīta

“quinquepartitus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
quinquepartitus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.