quietatus

Latin

Perfect passive participle of quiētor.

quiētātus (feminine quiētāta, neuter quiētātum); first/second-declension participle

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	quiētātus	quiētāta	quiētātum	quiētātī	quiētātae	quiētāta
Genitive	quiētātī	quiētātae	quiētātī	quiētātōrum	quiētātārum	quiētātōrum
Dative	quiētātō	quiētātae	quiētātō	quiētātīs
Accusative	quiētātum	quiētātam	quiētātum	quiētātōs	quiētātās	quiētāta
Ablative	quiētātō	quiētātā	quiētātō	quiētātīs
Vocative	quiētāte	quiētāta	quiētātum	quiētātī	quiētātae	quiētāta

quietatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.