protubero

Italian

Pronunciation
  • IPA(key): /proˈtu.be.ro/
  • Rhymes: -ubero
  • Hyphenation: pro‧tù‧be‧ro

Verb

protubero

  1. first-person singular present indicative of protuberare

Latin

Etymology

From tūber.

Pronunciation

Verb

prōtūberō (present infinitive prōtūberāre, perfect active prōtūberāvī, supine prōtūberātum); first conjugation

  1. to swell or bulge out

Conjugation
   Conjugation of prōtūberō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present prōtūberō prōtūberās prōtūberat prōtūberāmus prōtūberātis prōtūberant
imperfect prōtūberābam prōtūberābās prōtūberābat prōtūberābāmus prōtūberābātis prōtūberābant
future prōtūberābō prōtūberābis prōtūberābit prōtūberābimus prōtūberābitis prōtūberābunt
perfect prōtūberāvī prōtūberāvistī prōtūberāvit prōtūberāvimus prōtūberāvistis prōtūberāvērunt,
prōtūberāvēre
pluperfect prōtūberāveram prōtūberāverās prōtūberāverat prōtūberāverāmus prōtūberāverātis prōtūberāverant
future perfect prōtūberāverō prōtūberāveris prōtūberāverit prōtūberāverimus prōtūberāveritis prōtūberāverint
passive present prōtūberor prōtūberāris,
prōtūberāre		 prōtūberātur prōtūberāmur prōtūberāminī prōtūberantur
imperfect prōtūberābar prōtūberābāris,
prōtūberābāre		 prōtūberābātur prōtūberābāmur prōtūberābāminī prōtūberābantur
future prōtūberābor prōtūberāberis,
prōtūberābere		 prōtūberābitur prōtūberābimur prōtūberābiminī prōtūberābuntur
perfect prōtūberātus + present active indicative of sum
pluperfect prōtūberātus + imperfect active indicative of sum
future perfect prōtūberātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present prōtūberem prōtūberēs prōtūberet prōtūberēmus prōtūberētis prōtūberent
imperfect prōtūberārem prōtūberārēs prōtūberāret prōtūberārēmus prōtūberārētis prōtūberārent
perfect prōtūberāverim prōtūberāverīs prōtūberāverit prōtūberāverīmus prōtūberāverītis prōtūberāverint
pluperfect prōtūberāvissem prōtūberāvissēs prōtūberāvisset prōtūberāvissēmus prōtūberāvissētis prōtūberāvissent
passive present prōtūberer prōtūberēris,
prōtūberēre		 prōtūberētur prōtūberēmur prōtūberēminī prōtūberentur
imperfect prōtūberārer prōtūberārēris,
prōtūberārēre		 prōtūberārētur prōtūberārēmur prōtūberārēminī prōtūberārentur
perfect prōtūberātus + present active subjunctive of sum
pluperfect prōtūberātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — prōtūberā — — prōtūberāte —
future — prōtūberātō prōtūberātō — prōtūberātōte prōtūberantō
passive present — prōtūberāre — — prōtūberāminī —
future — prōtūberātor prōtūberātor — — prōtūberantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives prōtūberāre prōtūberāvisse prōtūberātūrum esse prōtūberārī prōtūberātum esse prōtūberātum īrī
participles prōtūberāns — prōtūberātūrus — prōtūberātus prōtūberandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
prōtūberandī prōtūberandō prōtūberandum prōtūberandō prōtūberātum prōtūberātū

Descendants
  • English: protuberate
  • Portuguese: protuberar

References
  • “protubero”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • protubero in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Verb

protubero

  1. first-person singular present indicative of protuberar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.