praelibo

Latin

Etymology

From prae- +‎ lībō (“to taste”).

Verb

praelībō (present infinitive praelībāre, perfect active praelībāvī, supine praelībātum); first conjugation

  1. (transitive) to foretaste (taste beforehand); to taste, savour
  2. (transitive, figurative) to examine, go through
  3. (transitive, figurative) to skim over; to say succinctly

Conjugation
   Conjugation of praelībō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present praelībō praelībās praelībat praelībāmus praelībātis praelībant
imperfect praelībābam praelībābās praelībābat praelībābāmus praelībābātis praelībābant
future praelībābō praelībābis praelībābit praelībābimus praelībābitis praelībābunt
perfect praelībāvī praelībāvistī praelībāvit praelībāvimus praelībāvistis praelībāvērunt,
praelībāvēre
pluperfect praelībāveram praelībāverās praelībāverat praelībāverāmus praelībāverātis praelībāverant
future perfect praelībāverō praelībāveris praelībāverit praelībāverimus praelībāveritis praelībāverint
passive present praelībor praelībāris,
praelībāre		 praelībātur praelībāmur praelībāminī praelībantur
imperfect praelībābar praelībābāris,
praelībābāre		 praelībābātur praelībābāmur praelībābāminī praelībābantur
future praelībābor praelībāberis,
praelībābere		 praelībābitur praelībābimur praelībābiminī praelībābuntur
perfect praelībātus + present active indicative of sum
pluperfect praelībātus + imperfect active indicative of sum
future perfect praelībātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present praelībem praelībēs praelībet praelībēmus praelībētis praelībent
imperfect praelībārem praelībārēs praelībāret praelībārēmus praelībārētis praelībārent
perfect praelībāverim praelībāverīs praelībāverit praelībāverīmus praelībāverītis praelībāverint
pluperfect praelībāvissem praelībāvissēs praelībāvisset praelībāvissēmus praelībāvissētis praelībāvissent
passive present praelīber praelībēris,
praelībēre		 praelībētur praelībēmur praelībēminī praelībentur
imperfect praelībārer praelībārēris,
praelībārēre		 praelībārētur praelībārēmur praelībārēminī praelībārentur
perfect praelībātus + present active subjunctive of sum
pluperfect praelībātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — praelībā — — praelībāte —
future — praelībātō praelībātō — praelībātōte praelībantō
passive present — praelībāre — — praelībāminī —
future — praelībātor praelībātor — — praelībantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives praelībāre praelībāvisse praelībātūrum esse praelībārī praelībātum esse praelībātum īrī
participles praelībāns — praelībātūrus — praelībātus praelībandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
praelībandī praelībandō praelībandum praelībandō praelībātum praelībātū

Descendants
  • → Italian: prelibare

References
  • “praelibo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • praelibo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.