paradoksalitāte
See also: paradoksalitātē
Latvian
Etymology
From paradoksāls (“paradoxical”) + -itāte, with paradoksāls from paradokss (“paradox”) + -āls. Probably not formed as such in Latvian, but borrowed and adapted from other European languages.
Noun
paradoksalitāte f (5th declension)
- paradoxicality (the state or quality of that which is paradoxical)
- A. Kolbergu interesē pretišķīgais cilvēku raksturos un likteņos, tā paradoksalitāte ― A. Kolbergs was interested in what is contradictory in people's characters and destinies, in their paradoxicality
- paradoksalitāte, kur traģiskais piesegts are dažādu gradāciju smiekliem... šo nelielo noevli padara par būtisku sociālo problēmu pētījumu ― the paradoxicality in which the tragic is covered with several gradations of laughter... made this small novel into a significant piece of research on social problems
Declension
Declension of paradoksalitāte (5th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | paradoksalitāte | — |
accusative (akuzatīvs) | paradoksalitāti | — |
genitive (ģenitīvs) | paradoksalitātes | — |
dative (datīvs) | paradoksalitātei | — |
instrumental (instrumentālis) | paradoksalitāti | — |
locative (lokatīvs) | paradoksalitātē | — |
vocative (vokatīvs) | paradoksalitāte | — |
Synonyms
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.