oblitteraturus

Latin

Etymology

Future active participle of oblitterō.

Participle

oblitterātūrus m (feminine oblitterātūra, neuter oblitterātūrum); first/second declension

  1. about to erase

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative oblitterātūrus oblitterātūra oblitterātūrum oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūra
Genitive oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūrī oblitterātūrōrum oblitterātūrārum oblitterātūrōrum
Dative oblitterātūrō oblitterātūrae oblitterātūrō oblitterātūrīs oblitterātūrīs oblitterātūrīs
Accusative oblitterātūrum oblitterātūram oblitterātūrum oblitterātūrōs oblitterātūrās oblitterātūra
Ablative oblitterātūrō oblitterātūrā oblitterātūrō oblitterātūrīs oblitterātūrīs oblitterātūrīs
Vocative oblitterātūre oblitterātūra oblitterātūrum oblitterātūrī oblitterātūrae oblitterātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.