mutio

Latin

mūtiō (present infinitive mūtīre, perfect active mūtīvī); fourth conjugation, no passive, no supine stem

Conjugation of mūtiō (fourth conjugation, no supine stem, active only)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	mūtiō	mūtīs	mūtit	mūtīmus	mūtītis	mūtiunt
	imperfect	mūtiēbam	mūtiēbās	mūtiēbat	mūtiēbāmus	mūtiēbātis	mūtiēbant
	future	mūtiam	mūtiēs	mūtiet	mūtiēmus	mūtiētis	mūtient
	perfect	mūtīvī	mūtīvistī	mūtīvit	mūtīvimus	mūtīvistis	mūtīvērunt, mūtīvēre
	pluperfect	mūtīveram	mūtīverās	mūtīverat	mūtīverāmus	mūtīverātis	mūtīverant
	future perfect	mūtīverō	mūtīveris	mūtīverit	mūtīverimus	mūtīveritis	mūtīverint
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	mūtiam	mūtiās	mūtiat	mūtiāmus	mūtiātis	mūtiant
	imperfect	mūtīrem	mūtīrēs	mūtīret	mūtīrēmus	mūtīrētis	mūtīrent
	perfect	mūtīverim	mūtīverīs	mūtīverit	mūtīverīmus	mūtīverītis	mūtīverint
	pluperfect	mūtīvissem	mūtīvissēs	mūtīvisset	mūtīvissēmus	mūtīvissētis	mūtīvissent
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	mūtī	—	—	mūtīte	—
active	future	—	mūtītō	mūtītō	—	mūtītōte	mūtiuntō
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		mūtīre	mūtīvisse	—	—	—	—
participles		mūtiēns	—	—	—	—	—
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		mūtiendī	mūtiendō	mūtiendum	mūtiendō	—	—

“mutio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“mutio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
mutio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

mutio (Cyrillic spelling мутио)

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.