munitissimus
Latin
Adjective
mūnītissimus (feminine mūnītissima, neuter mūnītissimum); first/second declension
- superlative degree of mūnītus
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | mūnītissimus | mūnītissima | mūnītissimum | mūnītissimī | mūnītissimae | mūnītissima | |
Genitive | mūnītissimī | mūnītissimae | mūnītissimī | mūnītissimōrum | mūnītissimārum | mūnītissimōrum | |
Dative | mūnītissimō | mūnītissimō | mūnītissimīs | ||||
Accusative | mūnītissimum | mūnītissimam | mūnītissimum | mūnītissimōs | mūnītissimās | mūnītissima | |
Ablative | mūnītissimō | mūnītissimā | mūnītissimō | mūnītissimīs | |||
Vocative | mūnītissime | mūnītissima | mūnītissimum | mūnītissimī | mūnītissimae | mūnītissima |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.