minaturus

Latin

Etymology

Future active participle of minō.

Participle

minātūrus m (feminine minātūra, neuter minātūrum); first/second declension

  1. about to drive

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative minātūrus minātūra minātūrum minātūrī minātūrae minātūra
Genitive minātūrī minātūrae minātūrī minātūrōrum minātūrārum minātūrōrum
Dative minātūrō minātūrae minātūrō minātūrīs minātūrīs minātūrīs
Accusative minātūrum minātūram minātūrum minātūrōs minātūrās minātūra
Ablative minātūrō minātūrā minātūrō minātūrīs minātūrīs minātūrīs
Vocative minātūre minātūra minātūrum minātūrī minātūrae minātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.