minēt

See also: minet and mīnēt

Latvian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic *minḗˀtei.

Verb

minēt (transitive, 3rd conjugation, present minu, mini, min, past minēju)

  1. to guess
  2. to surmise
  3. to name
  4. to mention
  5. to describe

Conjugation
conjugation of minēt
INDICATIVE (īstenības izteiksme) IMPERATIVE
(pavēles izteiksme)
Present
(tagadne)		 Past
(pagātne)		 Future
(nākotne)
1st pers. sg. es minu minēju minēšu —
2nd pers. sg. tu mini minēji minēsi mini
3rd pers. sg. viņš, viņa min minēja minēs lai min
1st pers. pl. mēs minam minējām minēsim minēsim
2nd pers. pl. jūs minat minējāt minēsiet,
minēsit		 miniet
3rd pers. pl. viņi, viņas min minēja minēs lai min
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme) PARTICIPLES (divdabji)
Present minot Present Active 1 (Adj.) minošs
Past esot minējis Present Active 2 (Adv.) minēdams
Future minēšot Present Active 3 (Adv.) minot
Imperative lai minot Present Active 4 (Obj.) minam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme) Past Active minējis
Present minētu Present Passive minams
Past būtu minējis Past Passive minēts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme) NOMINAL FORMS
Indicative (būt) jāmin Infinitive (nenoteiksme) minēt
Conjunctive 1 esot jāmin Negative Infinitive neminēt
Conjunctive 2 jāminot Verbal noun minēšana
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.