metropolitanus
Latin
Etymology
Derived from metropolis.
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /meː.tro.po.liːˈtaː.nus/, [meːt̪rɔpɔlʲiːˈt̪äːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /me.tro.po.liˈta.nus/, [met̪ropoliˈt̪äːnus]
Adjective
mētropolītānus (feminine mētropolītāna, neuter mētropolītānum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | mētropolītānus | mētropolītāna | mētropolītānum | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna | |
| Genitive | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītānī | mētropolītānōrum | mētropolītānārum | mētropolītānōrum | |
| Dative | mētropolītānō | mētropolītānō | mētropolītānīs | ||||
| Accusative | mētropolītānum | mētropolītānam | mētropolītānum | mētropolītānōs | mētropolītānās | mētropolītāna | |
| Ablative | mētropolītānō | mētropolītānā | mētropolītānō | mētropolītānīs | |||
| Vocative | mētropolītāne | mētropolītāna | mētropolītānum | mētropolītānī | mētropolītānae | mētropolītāna | |
Descendants
- Catalan: metropolità
- Esperanto: metropolito
- French: métropolitain
- Galician: metropolitano
- Italian: metropolitano
- Occitan: metropolitan
- Portuguese: metropolitano
- Romanian: metropolitan
- Spanish: metropolitano
References
- “metropolitanus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- metropolitanus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- metropolitanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.