marginatus
Latin
Etymology
From margō, marginis (“margin”) + -ātus (“-ed”); or alternatively, from the perfect passive participle of marginō (“to furnish with a margin, enclose with a margin”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /mar.ɡiˈnaː.tus/, [märɡɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (Ecclesiastical) IPA(key): /mar.d͡ʒiˈna.tus/, [märd͡ʒiˈnäːt̪us]
Adjective
marginātus (feminine margināta, neuter marginātum); first/second-declension adjective
- having a border or margin
- Synonyms: cīnctus, limbātus
- Antonym: ēmarginātus
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | marginātus | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
| Genitive | marginātī | marginātae | marginātī | marginātōrum | marginātārum | marginātōrum | |
| Dative | marginātō | marginātō | marginātīs | ||||
| Accusative | marginātum | marginātam | marginātum | marginātōs | marginātās | margināta | |
| Ablative | marginātō | marginātā | marginātō | marginātīs | |||
| Vocative | margināte | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
Derived terms
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.