mantīgs

From manta (“(valuable) property”) +‎ -īgs.

mantīgs (definite mantīgais, comparative mantīgāks, superlative vismantīgākais, adverb mantīgi)

1. rich, wealthy, propertied (having many, usually valuable, possessions, property)

   mantīgi radi ― wealthy relatives

   mantīgs tirgotājs ― wealthy merchant, trader

   buržuāzisko valstu paralmentos lielākoties ir mantīgo šķiru pārstāvju ― in the parliaments of bourgeois countries (there) are mostly representatives of the propertied class

2. rich, wealthy (typical of or characterized by, usually valuable, possessions, property)

   viņš velti mēģinājis iestāties Latvijas universitātē; to neļāva ne ģimenes mantīgais, ne sabiedriskais stāvoklis ― he tried in vain to enter the University of Latvia; (but) neither (his) family's wealth situation nor their social status allowed that

• bagāts
• turīgs

• mazturīgs
• nabags, nabadzīgs
• nemantīgs
• trūcīgs

• mantīgums

• manta
• mantība
• mantisks
• nemantīgs