iubilo

Latin

Alternative forms

jūbilō

Etymology

From Proto-Italic *jū (“exclamation of joy”).

Pronunciation

(Classical) IPA^(key): /ˈi̯uː.bi.loː/, [ˈi̯uːbɪɫ̪oː]

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ˈju.bi.lo/, [ˈjuːbilo]

Verb

iūbilō (present infinitive iūbilāre, perfect active iūbilāvī, supine iūbilātum); first conjugation

to sing or shout joyfully; cheer

Conjugation

Conjugation of iūbilō (first conjugation)
indicative		singular			plural
indicative		first	second	third	first	second	third
active	present	iūbilō	iūbilās	iūbilat	iūbilāmus	iūbilātis	iūbilant
	imperfect	iūbilābam	iūbilābās	iūbilābat	iūbilābāmus	iūbilābātis	iūbilābant
	future	iūbilābō	iūbilābis	iūbilābit	iūbilābimus	iūbilābitis	iūbilābunt
	perfect	iūbilāvī	iūbilāvistī	iūbilāvit	iūbilāvimus	iūbilāvistis	iūbilāvērunt, iūbilāvēre
	pluperfect	iūbilāveram	iūbilāverās	iūbilāverat	iūbilāverāmus	iūbilāverātis	iūbilāverant
	future perfect	iūbilāverō	iūbilāveris	iūbilāverit	iūbilāverimus	iūbilāveritis	iūbilāverint
passive	present	iūbilor	iūbilāris, iūbilāre	iūbilātur	iūbilāmur	iūbilāminī	iūbilantur
	imperfect	iūbilābar	iūbilābāris, iūbilābāre	iūbilābātur	iūbilābāmur	iūbilābāminī	iūbilābantur
	future	iūbilābor	iūbilāberis, iūbilābere	iūbilābitur	iūbilābimur	iūbilābiminī	iūbilābuntur
	perfect	iūbilātus + present active indicative of sum
	pluperfect	iūbilātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	iūbilātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
subjunctive		first	second	third	first	second	third
active	present	iūbilem	iūbilēs	iūbilet	iūbilēmus	iūbilētis	iūbilent
	imperfect	iūbilārem	iūbilārēs	iūbilāret	iūbilārēmus	iūbilārētis	iūbilārent
	perfect	iūbilāverim	iūbilāverīs	iūbilāverit	iūbilāverīmus	iūbilāverītis	iūbilāverint
	pluperfect	iūbilāvissem	iūbilāvissēs	iūbilāvisset	iūbilāvissēmus	iūbilāvissētis	iūbilāvissent
passive	present	iūbiler	iūbilēris, iūbilēre	iūbilētur	iūbilēmur	iūbilēminī	iūbilentur
	imperfect	iūbilārer	iūbilārēris, iūbilārēre	iūbilārētur	iūbilārēmur	iūbilārēminī	iūbilārentur
	perfect	iūbilātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	iūbilātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
imperative		first	second	third	first	second	third
active	present	—	iūbilā	—	—	iūbilāte	—
active	future	—	iūbilātō	iūbilātō	—	iūbilātōte	iūbilantō
passive	present	—	iūbilāre	—	—	iūbilāminī	—
passive	future	—	iūbilātor	iūbilātor	—	—	iūbilantor
non-finite forms		active			passive
non-finite forms		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		iūbilāre	iūbilāvisse	iūbilātūrum esse	iūbilārī	iūbilātum esse	iūbilātum īrī
participles		iūbilāns	—	iūbilātūrus	—	iūbilātus	iūbilandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		iūbilandī	iūbilandō	iūbilandum	iūbilandō	iūbilātum	iūbilātū

Descendants

Old French: jubler (rare)
Romansch: güvler, güvlar, givlar
Sardinian: jubilare, zubilare
→ Catalan: jubilar
→ English: jubilate
→ French: jubiler
→ Galician: xubilar
→ German: jubilieren
→ Italian: giubilare
→ Portuguese: jubilar
→ Romanian: jubila
→ Spanish: jubilar

References

Walther von Wartburg (1928–2002) “jūbĭlare”, in Französisches Etymologisches Wörterbuch (in German), volume 5: J L, page 52

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.