irregularitas

Latin

Etymology

From irrēgulāris +‎ -tās.

Noun

irrēgulāritās f (genitive irrēgulāritātis); third declension

  1. irregularity

Declension

Third-declension noun.

Case Singular Plural
Nominative irrēgulāritās irrēgulāritātēs
Genitive irrēgulāritātis irrēgulāritātum
Dative irrēgulāritātī irrēgulāritātibus
Accusative irrēgulāritātem irrēgulāritātēs
Ablative irrēgulāritāte irrēgulāritātibus
Vocative irrēgulāritās irrēgulāritātēs

References
  • irregularitas in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • irregularitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • irregularitas in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.