grassatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of grassor.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | grassātus | grassāta | grassātum | grassātī | grassātae | grassāta | |
Genitive | grassātī | grassātae | grassātī | grassātōrum | grassātārum | grassātōrum | |
Dative | grassātō | grassātae | grassātō | grassātīs | grassātīs | grassātīs | |
Accusative | grassātum | grassātam | grassātum | grassātōs | grassātās | grassāta | |
Ablative | grassātō | grassātā | grassātō | grassātīs | grassātīs | grassātīs | |
Vocative | grassāte | grassāta | grassātum | grassātī | grassātae | grassāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.