flagratus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of flagrō.
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | flagrātus | flagrāta | flagrātum | flagrātī | flagrātae | flagrāta | |
Genitive | flagrātī | flagrātae | flagrātī | flagrātōrum | flagrātārum | flagrātōrum | |
Dative | flagrātō | flagrātae | flagrātō | flagrātīs | flagrātīs | flagrātīs | |
Accusative | flagrātum | flagrātam | flagrātum | flagrātōs | flagrātās | flagrāta | |
Ablative | flagrātō | flagrātā | flagrātō | flagrātīs | flagrātīs | flagrātīs | |
Vocative | flagrāte | flagrāta | flagrātum | flagrātī | flagrātae | flagrāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.