extraordinarius

Latin

From the phrase extrā ōrdinem (“outside the order”).

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ek.stra.or.diˈna.ri.us/, [ekst̪räord̪iˈnäːrius]

extrāōrdinārius (feminine extrāōrdināria, neuter extrāōrdinārium); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	extrāōrdinārius	extrāōrdināria	extrāōrdinārium	extrāōrdināriī	extrāōrdināriae	extrāōrdināria
Genitive	extrāōrdināriī	extrāōrdināriae	extrāōrdināriī	extrāōrdināriōrum	extrāōrdināriārum	extrāōrdināriōrum
Dative	extrāōrdināriō	extrāōrdināriae	extrāōrdināriō	extrāōrdināriīs
Accusative	extrāōrdinārium	extrāōrdināriam	extrāōrdinārium	extrāōrdināriōs	extrāōrdināriās	extrāōrdināria
Ablative	extrāōrdināriō	extrāōrdināriā	extrāōrdināriō	extrāōrdināriīs
Vocative	extrāōrdinārie	extrāōrdināria	extrāōrdinārium	extrāōrdināriī	extrāōrdināriae	extrāōrdināria

“extraordinarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“extraordinarius”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
extraordinarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.