exterminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exterminō.

Participle

exterminātus (feminine extermināta, neuter exterminātum); first/second-declension participle

  1. expelled, exiled, banished
  2. abolished, extirpated, destroyed

Declension

First/second-declension adjective.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative exterminātus extermināta exterminātum exterminātī exterminātae extermināta
Genitive exterminātī exterminātae exterminātī exterminātōrum exterminātārum exterminātōrum
Dative exterminātō exterminātō exterminātīs
Accusative exterminātum exterminātam exterminātum exterminātōs exterminātās extermināta
Ablative exterminātō exterminātā exterminātō exterminātīs
Vocative extermināte extermināta exterminātum exterminātī exterminātae extermināta

References
  • exterminatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
  • exterminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • exterminatus in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.