enitens
Latin
Etymology 1
Present participle of ēniteō.
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | ēnitēns | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia | |
Genitive | ēnitentis | ēnitentis | ēnitentium | ēnitentium | |
Dative | ēnitentī | ēnitentī | ēnitentibus | ēnitentibus | |
Accusative | ēnitentem | ēnitēns | ēnitentēs, ēnitentīs | ēnitentia | |
Ablative | ēnitente, ēnitentī1 | ēnitente, ēnitentī1 | ēnitentibus | ēnitentibus | |
Vocative | ēnitēns | ēnitēns | ēnitentēs | ēnitentia |
1When used purely as an adjective.
Etymology 2
Present participle of ēnītor.
Participle
ēnītēns m or f or n (genitive ēnītentis); third declension
- Bearing, giving birth
- Striving, struggling
- Climbing, ascending
Inflection
Third declension.
Number | Singular | Plural | |||
---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
Nominative | ēnītēns | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia | |
Genitive | ēnītentis | ēnītentis | ēnītentium | ēnītentium | |
Dative | ēnītentī | ēnītentī | ēnītentibus | ēnītentibus | |
Accusative | ēnītentem | ēnītēns | ēnītentēs, ēnītentīs | ēnītentia | |
Ablative | ēnītente, ēnītentī1 | ēnītente, ēnītentī1 | ēnītentibus | ēnītentibus | |
Vocative | ēnītēns | ēnītēns | ēnītentēs | ēnītentia |
1When used purely as an adjective.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.