elicio

Latin

Etymology

From ex- +‎ laciō.

Pronunciation

Verb

ēliciō (present infinitive ēlicere, perfect active ēlicuī, supine ēlicitum); third conjugation iō-variant

  1. to draw or pull out or forth
  2. to entice, elicit, coax
  3. to conjure, summon (a spirit, god, etc.)

Conjugation
   Conjugation of ēliciō (third conjugation iō-variant)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēliciō ēlicis ēlicit ēlicimus ēlicitis ēliciunt
imperfect ēliciēbam ēliciēbās ēliciēbat ēliciēbāmus ēliciēbātis ēliciēbant
future ēliciam ēliciēs ēliciet ēliciēmus ēliciētis ēlicient
perfect ēlicuī ēlicuistī ēlicuit ēlicuimus ēlicuistis ēlicuērunt,
ēlicuēre
pluperfect ēlicueram ēlicuerās ēlicuerat ēlicuerāmus ēlicuerātis ēlicuerant
future perfect ēlicuerō ēlicueris ēlicuerit ēlicuerimus ēlicueritis ēlicuerint
passive present ēlicior ēliceris,
ēlicere		 ēlicitur ēlicimur ēliciminī ēliciuntur
imperfect ēliciēbar ēliciēbāris,
ēliciēbāre		 ēliciēbātur ēliciēbāmur ēliciēbāminī ēliciēbantur
future ēliciar ēliciēris,
ēliciēre		 ēliciētur ēliciēmur ēliciēminī ēlicientur
perfect ēlicitus + present active indicative of sum
pluperfect ēlicitus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēlicitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēliciam ēliciās ēliciat ēliciāmus ēliciātis ēliciant
imperfect ēlicerem ēlicerēs ēliceret ēlicerēmus ēlicerētis ēlicerent
perfect ēlicuerim ēlicuerīs ēlicuerit ēlicuerīmus ēlicuerītis ēlicuerint
pluperfect ēlicuissem ēlicuissēs ēlicuisset ēlicuissēmus ēlicuissētis ēlicuissent
passive present ēliciar ēliciāris,
ēliciāre		 ēliciātur ēliciāmur ēliciāminī ēliciantur
imperfect ēlicerer ēlicerēris,
ēlicerēre		 ēlicerētur ēlicerēmur ēlicerēminī ēlicerentur
perfect ēlicitus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēlicitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēlice — — ēlicite —
future — ēlicitō ēlicitō — ēlicitōte ēliciuntō
passive present — ēlicere — — ēliciminī —
future — ēlicitor ēlicitor — — ēliciuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēlicere ēlicuisse ēlicitūrum esse ēlicī ēlicitum esse ēlicitum īrī
participles ēliciēns — ēlicitūrus — ēlicitus ēliciendus,
ēliciundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēliciendī ēliciendō ēliciendum ēliciendō ēlicitum ēlicitū

Descendants
  • → English: elicit

References
  • “elicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “elicio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • elicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
  • Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to make a person laugh: risum elicere (more strongly excutere) alicui
    • to extract a word from some one: verbum ex aliquo elicere
    • to draw some one into an ambush: aliquem in insidias elicere, inducere
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.