dimetiens

Latin

Etymology

Present participle of dīmētior

Participle

dīmētiēns m or f or n (genitive dīmētientis); third declension

  1. measuring

Noun

dīmētiēns m (genitive dīmētientis); third declension

  1. diameter

Inflection

Third declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masc./Fem. Neuter Masc./Fem. Neuter
Nominative dīmētiēns dīmētiēns dīmētientēs dīmētientia
Genitive dīmētientis dīmētientis dīmētientium dīmētientium
Dative dīmētientī dīmētientī dīmētientibus dīmētientibus
Accusative dīmētientem dīmētiēns dīmētientēs, dīmētientīs dīmētientia
Ablative dīmētiente, dīmētientī1 dīmētiente, dīmētientī1 dīmētientibus dīmētientibus
Vocative dīmētiēns dīmētiēns dīmētientēs dīmētientia

1When used purely as an adjective.

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.