dimanatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of dīmānō
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | dīmānātus | dīmānāta | dīmānātum | dīmānātī | dīmānātae | dīmānāta | |
Genitive | dīmānātī | dīmānātae | dīmānātī | dīmānātōrum | dīmānātārum | dīmānātōrum | |
Dative | dīmānātō | dīmānātae | dīmānātō | dīmānātīs | dīmānātīs | dīmānātīs | |
Accusative | dīmānātum | dīmānātam | dīmānātum | dīmānātōs | dīmānātās | dīmānāta | |
Ablative | dīmānātō | dīmānātā | dīmānātō | dīmānātīs | dīmānātīs | dīmānātīs | |
Vocative | dīmānāte | dīmānāta | dīmānātum | dīmānātī | dīmānātae | dīmānāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.