diiugo
Latin
Alternative forms
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ˈdiː.i̯u.ɡoː/, [ˈd̪iːi̯ʊɡoː]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ˈdi.ju.ɡo/, [ˈd̪iːjuɡo]
Verb
dīiugō (present infinitive dīiugāre, supine dīiugātum); first conjugation, no perfect stem
- to separate
Conjugation
Conjugation of dīiugō (first conjugation, no perfect stem) | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
indicative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | dīiugō | dīiugās | dīiugat | dīiugāmus | dīiugātis | dīiugant |
imperfect | dīiugābam | dīiugābās | dīiugābat | dīiugābāmus | dīiugābātis | dīiugābant | |
future | dīiugābō | dīiugābis | dīiugābit | dīiugābimus | dīiugābitis | dīiugābunt | |
passive | present | dīiugor | dīiugāris, dīiugāre |
dīiugātur | dīiugāmur | dīiugāminī | dīiugantur |
imperfect | dīiugābar | dīiugābāris, dīiugābāre |
dīiugābātur | dīiugābāmur | dīiugābāminī | dīiugābantur | |
future | dīiugābor | dīiugāberis, dīiugābere |
dīiugābitur | dīiugābimur | dīiugābiminī | dīiugābuntur | |
perfect | dīiugātus + present active indicative of sum | ||||||
pluperfect | dīiugātus + imperfect active indicative of sum | ||||||
future perfect | dīiugātus + future active indicative of sum | ||||||
subjunctive | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | dīiugem | dīiugēs | dīiuget | dīiugēmus | dīiugētis | dīiugent |
imperfect | dīiugārem | dīiugārēs | dīiugāret | dīiugārēmus | dīiugārētis | dīiugārent | |
passive | present | dīiuger | dīiugēris, dīiugēre |
dīiugētur | dīiugēmur | dīiugēminī | dīiugentur |
imperfect | dīiugārer | dīiugārēris, dīiugārēre |
dīiugārētur | dīiugārēmur | dīiugārēminī | dīiugārentur | |
perfect | dīiugātus + present active subjunctive of sum | ||||||
pluperfect | dīiugātus + imperfect active subjunctive of sum | ||||||
imperative | singular | plural | |||||
first | second | third | first | second | third | ||
active | present | — | dīiugā | — | — | dīiugāte | — |
future | — | dīiugātō | dīiugātō | — | dīiugātōte | dīiugantō | |
passive | present | — | dīiugāre | — | — | dīiugāminī | — |
future | — | dīiugātor | dīiugātor | — | — | dīiugantor | |
non-finite forms | active | passive | |||||
present | perfect | future | present | perfect | future | ||
infinitives | dīiugāre | — | dīiugātūrum esse | dīiugārī | dīiugātum esse | dīiugātum īrī | |
participles | dīiugāns | — | dīiugātūrus | — | dīiugātus | dīiugandus | |
verbal nouns | gerund | supine | |||||
genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
dīiugandī | dīiugandō | dīiugandum | dīiugandō | dīiugātum | dīiugātū |
References
- “dīiugō”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.