deprecativus
Latin
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /deː.pre.kaːˈtiː.u̯us/, [d̪eːprɛkäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /de.pre.kaˈti.vus/, [d̪eprekäˈt̪iːvus]
Adjective
dēprecātīvus (feminine dēprecātīva, neuter dēprecātīvum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | dēprecātīvus | dēprecātīva | dēprecātīvum | dēprecātīvī | dēprecātīvae | dēprecātīva | |
| Genitive | dēprecātīvī | dēprecātīvae | dēprecātīvī | dēprecātīvōrum | dēprecātīvārum | dēprecātīvōrum | |
| Dative | dēprecātīvō | dēprecātīvō | dēprecātīvīs | ||||
| Accusative | dēprecātīvum | dēprecātīvam | dēprecātīvum | dēprecātīvōs | dēprecātīvās | dēprecātīva | |
| Ablative | dēprecātīvō | dēprecātīvā | dēprecātīvō | dēprecātīvīs | |||
| Vocative | dēprecātīve | dēprecātīva | dēprecātīvum | dēprecātīvī | dēprecātīvae | dēprecātīva | |
Related terms
Descendants
- French: déprécatif
- Italian: deprecativo
References
- “deprecativus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- deprecativus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.