continuaturus
Latin
Etymology
Future active participle of continuō.
Participle
continuātūrus m (feminine continuātūra, neuter continuātūrum); first/second declension
Declension
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | continuātūrus | continuātūra | continuātūrum | continuātūrī | continuātūrae | continuātūra | |
| Genitive | continuātūrī | continuātūrae | continuātūrī | continuātūrōrum | continuātūrārum | continuātūrōrum | |
| Dative | continuātūrō | continuātūrae | continuātūrō | continuātūrīs | continuātūrīs | continuātūrīs | |
| Accusative | continuātūrum | continuātūram | continuātūrum | continuātūrōs | continuātūrās | continuātūra | |
| Ablative | continuātūrō | continuātūrā | continuātūrō | continuātūrīs | continuātūrīs | continuātūrīs | |
| Vocative | continuātūre | continuātūra | continuātūrum | continuātūrī | continuātūrae | continuātūra | |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.