conligaturus

Latin

Etymology

Future active participle of conligō.

Participle

conligātūrus m (feminine conligātūra, neuter conligātūrum); first/second declension

  1. Alternative form of colligāturus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
Nominative conligātūrus conligātūra conligātūrum conligātūrī conligātūrae conligātūra
Genitive conligātūrī conligātūrae conligātūrī conligātūrōrum conligātūrārum conligātūrōrum
Dative conligātūrō conligātūrae conligātūrō conligātūrīs conligātūrīs conligātūrīs
Accusative conligātūrum conligātūram conligātūrum conligātūrōs conligātūrās conligātūra
Ablative conligātūrō conligātūrā conligātūrō conligātūrīs conligātūrīs conligātūrīs
Vocative conligātūre conligātūra conligātūrum conligātūrī conligātūrae conligātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.