complementarius

Latin

(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /kom.ple.menˈta.ri.us/, [komplemen̪ˈt̪äːrius]

complēmentārius (feminine complēmentāria, neuter complēmentārium); first/second-declension adjective

First/second-declension adjective.

Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter	Masculine	Feminine	Neuter
Number	Singular			Plural
Nominative	complēmentārius	complēmentāria	complēmentārium	complēmentāriī	complēmentāriae	complēmentāria
Genitive	complēmentāriī	complēmentāriae	complēmentāriī	complēmentāriōrum	complēmentāriārum	complēmentāriōrum
Dative	complēmentāriō	complēmentāriae	complēmentāriō	complēmentāriīs
Accusative	complēmentārium	complēmentāriam	complēmentārium	complēmentāriōs	complēmentāriās	complēmentāria
Ablative	complēmentāriō	complēmentāriā	complēmentāriō	complēmentāriīs
Vocative	complēmentārie	complēmentāria	complēmentārium	complēmentāriī	complēmentāriae	complēmentāria

complementarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
complementarius in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016

This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.