cognatus accusativus

Latin

Pronunciation
  • (Classical) IPA(key): /koɡˈnaː.tus ak.kuː.saːˈtiː.wus/, [kɔŋˈnaː.tʊs ak.kuː.saːˈtiː.wʊs]

Noun

cognātus accūsātīvus m (genitive cognātī accūsātīvī); second declension

  1. Alternative form of accūsātīvus cognātus

Declension

First/second declension.
Second declension.

Case Singular Plural
Nominative cognātus accūsātīvus cognātī accūsātīvī
Genitive cognātī accūsātīvī cognātōrum accūsātīvōrum
Dative cognātō accūsātīvō cognātīs accūsātīvīs
Accusative cognātum accūsātīvum cognātōs accūsātīvōs
Ablative cognātō accūsātīvō cognātīs accūsātīvīs
Vocative cognāte accūsātīve cognātī accūsātīvī
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.