cacatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cacō (“defecate, shit”).
Declension
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | cacātus | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
Genitive | cacātī | cacātae | cacātī | cacātōrum | cacātārum | cacātōrum | |
Dative | cacātō | cacātō | cacātīs | ||||
Accusative | cacātum | cacātam | cacātum | cacātōs | cacātās | cacāta | |
Ablative | cacātō | cacātā | cacātō | cacātīs | |||
Vocative | cacāte | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.