cīnītājs
Latvian
Etymology
From cīnīt(ies) (“to fight, to struggle”) + -ājs (“-er”).
Noun
cīnītājs m (1st declension, feminine form: cīnītāja)
- (male) fighter, combatant (man involved in armed fight, who struggles with an opponent)
- drosmīgs, bezbailīgs cīnītājs ― brave, fearless fighter
- revolucionārie cīnītāji ― revolutionary fighters
- cīnītāju pulki ― fighter regiments
- (figuratively) fighter (man who actively pursues some, usually socially important, goal)
- miera, brīvības cīnītāji ― peace, freedom fighters
- cīnītāji pret rasu diskrimināciju ― fighters against racial discrimination
Declension
Declension of cīnītājs (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | cīnītājs | cīnītāji |
accusative (akuzatīvs) | cīnītāju | cīnītājus |
genitive (ģenitīvs) | cīnītāja | cīnītāju |
dative (datīvs) | cīnītājam | cīnītājiem |
instrumental (instrumentālis) | cīnītāju | cīnītājiem |
locative (lokatīvs) | cīnītājā | cīnītājos |
vocative (vokatīvs) | cīnītāj | cīnītāji |
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.